.jpg)
6. maijā pirmizrādi piedzīvoja aizkustinošs stāsts par mātes un meitas attiecībām „Dzīve uz ledusskapja durvīm” (rež. M. Korsiets), kurš ar gaišu smeldzi vēsta par kopā pavadīto mirkļu nozīmi tuvinieku attiecībās.
Lai arī abas dzīvo zem viena jumta, māte ar meitu gandrīz nesatiekas, un abām neizdodas izbrīvēt laiku pilnvērtīgai sarunai. Māte pastāvīgi ir darbā, savukārt Klēra kā jau pusaudze labprāt pavada savu brīvo laiku ārpus mājas ar draugiem un pirmo mīlestību. Dienas laikā piedzīvotajā viņas dalās ar zīmīšu starpniecību, kuras atstāj uz ledusskapja durvīm. Neizrunātā paliek aizvien vairāk, un tas krājas katras sirdī gluži kā zīmītes uz ledusskapja durvīm. Kādu dienu pienāk smaga ziņa par mātes pēkšņo slimību, kas sarakstē izraisa emociju vētru, taču abas pat nenojauš, ka laika paliek aizvien mazāk, lai izrunātu sasāpējušo un kaut vai īsā zīmītē pateiktu būtiskāko.
Izrādē māti plosa iekšēja vēlme no sirds izrunāties ar meitu un tajā pašā laikā bailes no atklātas sarunas, un aktrise Jūlija Ļaha skaidro savas varones izvēli nestāstīt visu, piebilstot, ka daudz kas tiek noklusēts, cenšoties tādā veidā saaudzēt savu tuvinieku jūtas. Savukārt aktrise Agnese Laicāne, aprakstot Klēras dusmas un aizvainojumu, atzīmē, ka pusaudžiem bieži vien ir grūti apzināties, ka vecāki arī ir tikai cilvēki ar saviem iekšējiem pārdzīvojumiem un arī viņi kļūdās.
„Skatoties uz abu varoņu attiecībām no malas, ir sajūta, ka dažreiz trūkst viegla grūdiena, lai šie divi viens otru mīlošie cilvēki beidzot satiktos un abām tik ļoti nepieciešamā saruna notiktu. Komunikācijas grūtības tuvu cilvēku starpā – tā ir aktuāla tēma, un ir svarīgi, ka varam runāt par to ar skatītājiem,” pārdomās dalās Agnese Laicāne.
Pēc Alises Kuiperes romāna „Dzīve uz ledusskapja durvīm” izlasīšanas režisors Māris Korsiets saprata, ka vēlas iestudēt izrādi kā atgādinājumu sev un citiem, ka ikdienas rutīnā nedrīkst aizmirst par kopīgi pavadītā laika nozīmi: „ Ir jāsarunājas vairāk ar tuviniekiem, jāuzklausa vienam otru, jāsaka, cik nozīmīgi viņi ir, kamēr vien ir tāda iespēja.”
Ar šo romānu režisoru iepazīstināja viņa divpadsmitgadīgā meita Elza, kura pēc izrādes noskatīšanās labprāt dalījās savās emocijās: „Manuprāt šī izrāde ir jānoskatās ikvienam. Dzīve ir skarba, tajā var viss gadīties, taču katram ir jāciena savi vecāki, par ko mums arī atgādina šis stāsts.”
Iestudējuma kostīmu mākslinieks un scenogrāfs ir Egils Viļumovs, gaismu mākslinieks - Sergejs Vasiļjevs. Romānu no angļu valodas tulkojusi Inese Vīksna, dramatizējuma autori – Māris Korsiets, Egils Viļumovs. Lomās: Jūlija Ļaha, Agnese Laicāne. Izrāde latviešu valodā, paredzēta skatītājiem no 12 gadu vecuma.
Foto: Džeina Saulīte