Izrādes režisors Oļegs Šapošņikovs atzīmē, ka izrādes pamatā ir ļoti neparasts teksts, kurš pieļauj vairākas interpretācijas. To īsti nevar nodefinēt par psiholoģisku drāmu, viņaprāt, ar šī darba palīdzību var daudz ko saprast par autora domām par cilvēka psihes sarežģīto funkcionēšanu un par tām psihes daļām, kuras ir slēptas no mūsu apziņas.
Lai labāk izprastu autora identitāti, izjustu Norvēģijas dabas ietekmi uz cilvēkiem (dabai lugā ir atvēlēta būtiska loma), izrādē iesaistītie aktieri un režisors devās radošā ekspedīcijā uz Bergenu, pilsētu Rietumnorvēģijā, kurā nozīmīgu dzīves daļu pavadījis Juns Fose un kurā šī luga tapa un piedzīvoja savu pirmo pirmizrādi.
.jpg)
Šī radošā ekspedīcija bija iespējama, pateicoties mecenāta, daugavpilieša un kvēla teātra cienītāja Aleksandra Vasiļjeva finansiālajam atbalstam un Latviešu biedrības Bergenā ieguldījumam ekspedīcijas plānošanā.
Divu emocijām un iespaidiem piepildītu dienu laikā radošajai komandai sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem izdevās uzzināt daudz vairāk par Norvēģijas rietumkrasta tradīcijām, kultūru un dialektiem. Tika organizēti lugas teksta lasījumi brīvdabas apstākļos, lai saskaņotu teksta skanējumu ar unikālo Norvēģijas nepieradinātās dabas atmosfēru. Tāpat komandas pārstāvjiem izdevās apmeklēt Bergenas teātri “Nacionālā skatuve”, kā arī satikties ar šīs lugas iestudējuma režisoru Bergenā Terji Skusengu Naudīru (Terje Skonseng Naudeer).
Radošā komanda atzīmē, ka norvēģiem un latgaliešiem ir daudz kopīga, bet vēl vairāk atšķirīgā, kas ir dabiski, jo katrai tautai ir savs ceļš arī savas kultūras attīstībā. Taču, pateicoties šai ekspedīcijai un tajā gūtajai izpratnei par mūsu atšķirībām, komanda ir pārliecināta, ka patiešām spēs uzbūvēt tiltiņu starp abām kultūrām, ko bija iecerējusi, uzsākot darbu pie šīs izrādes. Katram ekspedīcijas dalībniekam dziļi sirdī un dvēselē ir iekritusi šī zeme, un caur šo izrādi viņiem gribētos atdzīvināt kripatiņu no Norvēģijas atmosfēras Latgalē.
Izsakām milzīgu pateicību Aleksandram Vasiļjevam par iespēju īstenot šo neaizmirstamo piedzīvojumu un Latviešu biedrībai Bergenā par sirsnīgu uzņemšanu, īpaši liels paldies Ilgai Švānei un Ingūnai Keišai!
