Izruodis režisors Olegs Šapošnikovs atzeimej, ka izruodis pamatā ir cīši naparosts teksts, kurs pīļaun vairuokys interpretacejis. Tū eisti navar nūdefinēt kai psihologisku dramu, pa jam, ar ituo dorba paleidzeibu var daudz kū saprast par autora dūmom par cylvāka psihis sarežgeitū funkcioniešonu i par tom psihis daļom, kurys ir slāptys nu myusu apzinis.
Kab lobuok izprostu autora identitati, izjustu Norvegejis dobys ītekmi iz cylvākim (dobai lugā ir atvālāta byutyska lūma), izruodē īsaisteitī akteri i režisors devēs rodūšā ekspedicejā iz Bergenu Norvegejā, kurā nūzeimeigu dzeivis daļu pavadejs Juns Fose i kurā itei luga tyka radeita i pīdzeivuoja sovu pyrmū pyrmizruodi.
.jpg)
Itei rodūšuo ekspediceja beja īspiejama, pasasokūt mecenata, daugovpilīša i kvāla teatra cīneituoja Aleksandra Vasiļjeva finansialajam atbolstam i Latvīšu bīdreibys Bergenā īguļdejumam ekspedicejis plānuošonā.
Diveju emocejom i īspaidim pīpiļdeitu dīnu laikā rodūšajai komandai sarunuos ar vītejim dzeivuotuojim izadeve izzynuot daudz vaira par Norvegejis rītumkrosta tradicejom, kulturu i dialektim. Tyka organizāti lugys teksta skaitejumi breivdobys apstuokļūs, kab saskaņuotu teksta skaniejumu ar unikalū Norvegejis napīradynuotuos dobys atmosferu. Taipat komandys puorstuovim izadeve apmeklēt Bergenys teatri “Nacionaluo skotive”, kai ari sasatikt ar ituos lugys īstudiejuma režisoru Bergenā Terji Skusengu Naudīru (Terje Skonseng Naudeer).
Rodūšuo komanda pastreipoj, ka norvegim i latgalīšim ir daudz kūpeiga, tok vēļ vaira atškireiguo, kas ir dabyskai, kam kotrai tautai ir sovs ceļš ari sovys kulturys atteisteibā. Tok, pasasokūt itai ekspedicejai i tamā dabuotajai izpratnei par myusu atškireibom, komanda ir puorlīcynuota, ka eistyn spēs izbyuvēt tiļteņu storp obejom kulturom, kū beja īdūmuojuse, aizsuocūt dorbu pi ituos izruodis. Kotram ekspedicejis dalinīkam dzili sirdī i dvēselē ir īkrytuse itei zeme, i caur itū izruodi jim grybātūs atdzeivynuot drupaneņu nu Norvegejis atmosferys Latgolā.
Izsokom miļzeigu pateiceibu Aleksandram Vasiļjevam par vareibu eistynuot itū naaizmierstamū pīdzeivuojumu i Latvīšu bīdreibai Bergenā par sirsneigu uzjimšonu, eipaši lels paļdis Ilgai Švānei i Ingūnai Keišai!
