Kaids puors īsarūn naseņ dabuotā, dobys paplūseitā sātā, kura atsarūn koč kur nakurīnis vydā. Beidzūt jī ir kūpā, diveji viņ, tuoli paceli nu vysu. Tok pruotu suoc tārpynuot namīreiga dūma, ka kaids varātu atīt, i dūmuotuos mīra ūstys iudiņus sašyupoj bailis. Kaids eistyn atīs. I izviļks vierspusē tū, kas da ituo bejs apslāpts. Nauzticeibu, nadrūseibu i greizsirdeibu.
“Ari asūt nakurīnis vydā, tuoli paceli nu vysu, ir kaids, ar kurū naizbāgami daīs sasatikt, – pošam ar sevi,” stuosta aktrise Zanda Mankopa, paverūt skateituojim prīškoru iz izruodis varūņu izaicynuojumim.
Īstudiejuma pamatā ir Nobela premejis laureata literaturā, norvegu rakstnīka i dramaturga Juna Fosis luga “Kaids nūteikti atīs” (“Nokon kjem til å kome”). Jis itūšaļt ir ūtrys pasaulī vysvaira īstudātais norvegu dramaturgs aiz klasika Ibsena. Sovus dorbus jis roksta jaunnorvegu volūdā (nynorsk), kurū, leidzeigai kai latgalīšu volūdu, kasdīnā lītoj nalela sabīdreibys daļa, kas ari beja vīns nu faktoru, kas suokumā uzrunuoja režisoru.
Fosis rūkrokstu raksturoj vuordu i fražu atsakuortuošona, pauzis i teksta muzikalitate, i režisors Olegs Šapošnikovs atzeimej, ka, aizsuocūt dorbu pi ituo īstudiejuma, beja apbūrts ar lugys teksta mageju, pa jam, tys īsadorboj kai būršonuos vuordi, aizvadūt eipašā sajiutu pasaulī, sovutīs pats saturs ir dzili filosofisks i vysaidim simbolim puorpiļdeits. Izruode naviestej tik par veirīša i sīvītis attīceibom sovā vydā, par pasaceituo, nūklusātuo voi klusumā izklīgtuo nūzeimi, tei lykuse komandai aizadūmuot ari par cylvāka saskarsmi ar apleicejū pasauli, par bailem nu nazynomuo i naizbāgamom puormaiņom.
Izruodis tapšonu atbaļsteja Zīmeļvaļstu Ministru biroja padūme, i tuos direktors Stefans Eriksons piec izruodis nūsavieršonys pasadaleja īspaidūs: “Koč i naasu eksperts, maņ redzīs, ka teatris ir atrads cīši saistūšu veidu, kai paruodeit Fosis pasauli. Itei izruode ir tik daudzsluoņains dorbs!”
“Kaids nūteikti atīs” pyrmizruodi ar byušonu kluotyn pagūdynuoja ari Īne Morenga, Norvegejis viestneica Latvejā: “Maņ ir lela prīca, ka Daugovpiļs teatris ir izalasejs īstudēt Juna Fosis lugu, itai gūdynojūt i popularizejūt autoru i juo dorbu. I ir bezgola pateikamai i īdvasmojūšai redzēt, ka ituo īstudiejuma tapšonā pīsadaleja daudzi jauni cylvāki, ka jaunuo paaudze īpazeist Fosis pasauli i atkluoj tū cytim, rodūt koč kū unikalu, inovativu.”
Pyrmizruodi apmeklēja ari Siri Lokholma Ramberga, Juna Fosis teatra festivala puorstuove nu teatra Norvegejā “Det Norske Teatret”: “Pasasoku par breineigu izruodi. Pa munam, tys ir cīši originals i svaigs Fosis lugys īstudiejums ar daudzim drūsmeigim rysynuojumim.”
Izruodis rodūšū komandu veidoj scenografe i kostimu muokslineica Inga Bermaka, kusteibu konsultante Irina Bogeruka, video animaceju autore Anna Meldrāja, gaismu muokslinīks Sergejs Vasiļjevs. Īstudiejumā skaņ Jēkaba Nīmaņa i Marka Šelutko originalmuzyka. Lugu latgaliski tulkuojuse Jūlija Tumanovska. Izruodē pīsadola: Zanda Mankopa, Marks Šelutko, Līga Ivanova, Māris Korsiets, Ritvars Gailums, Egils Viļumovs, Vanda Gibovska, Miroslavs Blakunovs, Jevgenijs Mihailovs.
Īstudiejums radeits ar Norvegejis viestnīceibys Latvejā, Zīmeļvaļstu Ministru padūmis biroja i Volūdu sātas atbolstu.
Nuokušuos izruodes – 17. oktobrī 18.30 stuņdēs, 13. decembrī 18.30 stuņdēs.
Bileti: Daugovpiļs teatra kasē (654 26520), „Biļešu paradīze” kasēs vysā Latvejā i škārsteiklā www.bilesuparadize.lv.
Foto: Džeina Saulīte
