Īstudiejuma pamatā ir īru izceļsmis britu dramaturga, scenarista i režisora Mārtina Makdonys luga “Vīntuleigī rītumi” (“The Lonesome West”, 1997). Tuos golvonī varūni ir diveji bruoli, kurūs attīceibuos volda naids i aizvainuojums. Obeji naseņ paglobuojuši tāvu, tok tys natraucej turpynuot sovā vydā lomuotīs, kū var izraiseit kai navītā izsaceits komentars, tai ari nasadaleita čipsu paka. Tok jūs vīnoj na viņ bierniškeiga gribiešona īrībt ūtram, bet ari kaids tymss nūslāpums. Makdonys dorbi ir pīsuotynuoti ar malnū humoru, tī bīži viņ ir absurdi, ciniski, ašnaini i rupi. Kai atzeimiejs pats dramaturgs: “Es grybu raksteit lugys, kuruos koč drupeit satrycynuotu cylvākus.”

‍

„Pa munam, itei komedeja snādz vareibu īsavērt cylvāka dobys tymsajuos pusēs i līk aizadūmuot par tū, kas myus padora par cylvākim,” stuosta režisors Vadims Bogdanovs, kuram Makdonys malnais humors ir tyvs, sovutīs itys materials ruodejuos pateiceigs i saistūšs izaicynuojums akteriskā ziņā. “Maņ pateik padzilinuots dorbs ar akterim, itamā ziņā maņ tyvuokys ir akteru izruodis, na režisora teatris. Koč kū radeit var tik mīlesteibā. Tī, kur ir uzticeiba i cīns. Leluokais izaicynuojums beja taišni tys - voi akteri spēs maņ uzaticēt. I maņ ruodīs, ka mums izadeve.”

‍