Solomona Mihoelsa skulpturalais portrets ir Reigys ebreju kūpīnys duovona, kas radeita ar Latvejis ebreju kūpīnys restitucejis fonda finansialū paleigu. “Daugovpiļs ir piļsāta, kas tur augstā gūdā sovus dālus. I asam cīši pateiceigi, ka itei skulptura sovu sātu ir roduse Daugovpiļs teatrī,” atkluošonys dīnā dalejuos muzeja “Ebreji Latvejā” direktors Iļja Lenskis.
Solomona Mihoelsa skulpturalū portretu veiduoja tieļnīks Glebs Pantelejevs, kurs atzeimuoja, ka itys dorbs jam saguoduoja naizsokomu baudu: “Portrets ir taids žanrs, kur ir cīši svareigs tipažs. I leluoku duovonu tieļnīkam, pīduovojūt kai modeli Mihoelsu, nimoz navar īsadūmuot. Es beju laimeigs, struodojūt ar itū portretu, i asu pateiceigs vysim īsaisteitajim par itaidu vareibu!”
Sajamūt duovynuojumā Solomona Mihoelsa skulpturalū portretu, teatra direktors Olegs Šapošnikovs sovā uzrunā saceja: “Es grybātu pasasaceit par itū duovonu na tik teatra vuordā, tok ari nuokušūs i aizguojušūs paaudžu vuordā. Skaitu, ka itys skulpturalais portrets ir na tik nūzeimeigs, tok ari cīši zeimeigs nūtykums. Solomons Mihoelss beja cīši spieceigys, vīdys i senejis kulturys puorstuovs. Tys, ka taišni Solomona Mihoelsa skulpturalais portrets itūšaļt atsarūn ite, simbolizej, ka Daugovpiļs teatris turpynuos īt ceļu, kas styprynoj i myusu nacionalū kulturu, i ituos vītys multikulturalismu. I turu nūceju, ka kotrys kulturys styprynuošonu i kulturu mejīdarbeibu turpynuos na tik Daugovpiļs teatris, bet ari Daugovpiļs piļsāta.”
Apsavērt Solomona Mihoelsa skulpturalū portretu teatra apmaklātuoji var ūtruo stuova foaje.
Solomons Mihoelss (eistajā vuordā Šloime Vovsi) pīdzyma i pyrmūs 15 dzeivis godus pavadeja Daugovpilī (tūreiz Dinaburgā, Dvinskā). Jis ir īguojs viesturē kai režisors, akters, pedagogs, sabīdryskais darbinīks, Moskovys Vaļsts ebreju teatra muokslinīcyskais vadeituojs. Juo davums teatram beja 14 izvadumi i vaira nakai 30 nūspālātys lūmys. Vīna nu juo skotiviskuos meistareibys viersyuņu beja Šekspīra karaļa Līra atveiduojums.
